Vēl nesen sabiedrības krējuma pulcēšanās vietas un galvaspilsētas spozmes pilnie pasākumi nebija iedomājami bez enerģiskās un vienmēr pamanāmās Katrīnes Vasiļevskas. Laikā, kad viņa vadīja populārā raidījuma rubriku Kas karsts?, šķita, ka viņa burtiski piedzimusi prožektoru gaismā un kameru priekšā. Katrīne pati atzīst, ka viņai šķiet – jau pašā šūpulī esot ierakstīts būt par īstu karalieni, jo ikreiz, kad viņa parādās sabiedrībā, apkārtējo uzmanība uzreiz pievēršas viņai. Viņa pati vienmēr ar lielāko prieku metās komunikācijā, dāsni dāvinot savu laiku, smaidu un neizsīkstošo enerģiju ikvienam, kurš to vēlējās. Tomēr šodien aina ir krasi mainījusies, un pazīstamā ētera personība un digitālā satura veidotāja ir teju pilnībā nozudusi no publiskās skatuves, radot daudzjautājumus savu uzticamo sekotāju un skatītāju vidū.
Atbilde uz šīm pārmaiņām slēpjas dziļi personiskā un emocionālā lēmumā, ko viņa pieņēma pirms gada, paziņojot par savu aiziešanu no regulāriem televīzijas ekrāniem. Kopā ar savu vīru, pilotu Pēteri Vasiļevski, viņi ir nosprauduši jaunu un svētu mērķi savai ģimenei – abi karsti un no sirds vēlas, lai viņu ģimenē ienāktu ilgi gaidītā trešā atvase. Apzinoties, cik prasīga un enerģijas patērējoša ir publiskā dzīve un aktīva mediju vide, pāris laikus un apzināti lēma par labu darba slodzes samazināšanai, lai radītu vislabvēlīgākos apstākļus jaunai dzīvībai.
Atklātā sarunā ar izdevumu Privātā Dzīve Katrīne neslēpj savas emocijas un patiesās izjūtas par šo saspringto posmu: Šajā laikā esam ļoti centušies ieņemt trešo bērnu, bet pagaidām vēl nav izdevies. Tomēr cerības neesam zaudējuši. Šie vārdi atklāj gan dziļu ievainojamību, gan nelokāmu ticību un cerību, kas vijas cauri visai viņu ģimenes ikdienai pēdējo mēnešu laikā, liekot pārvērtēt visas līdzšinējās prioritātes un koncentrēties uz to patiesi svēto, kas notiek aiz slēgtām durvīm.
Līdz ar šīm pārmaiņām pilnībā transformējusies arī Katrīnes ikdiena, ieviešot tādus iekšējā miera meklējumus, kādi iepriekš nebija pieredzēti. Agrākais virpulis un nemitīgā skriešana uz saviesīgiem pasākumiem ir nomainīta pret apzinātu izvēli par labu klusumam un mājas pavarda siltumam. Pati Vasiļevska par savām izjūtām stāsta ar lielu pašironiju un dziļu dzīves izpratni, atzīstot, ka laiks nes līdzi jaunas prasības: Bija laiks, kad aktīvi apmeklēju ballītes, kur tiešām jutos kā zivs ūdenī. Tagad ir citādi – vēlos vairāk miera, iespējams, tas saistīts arī ar vecumu, bet varbūt ar īpašu dzīves posmu. Nav tā, ka es būtu noslēgusies no pasaules tāpēc, ka man vairs nepatiktu uzturēties cilvēkos. Vienkārši vēlos vairāk klusuma. Ja mani kaut kur uzaicina, ilgi domāju, piekrist vai ne, atklāj Katrīne, parādot pavisam citu, daudz mierīgāku un pārdomātāku savas personības šķautni, kas iedvesmo daudzus citus.
