Kārlis Būmeisters, kuru daudzi atceras kā dziedātāju, bet tagad pazīst kā pieredzējušu politisko darbinieku, ir atradis veidu, kā apvienot savu saspringto darba grafiku Eiropas gaiteņos ar sirsnīgu tēva lomu. Viņa ikdiena ir balansēšana starp Briseles un Strasbūras burzmu, kur tiek pieņemti svarīgi lēmumi, un kluso, mīlestības pilno mājas vidi, kurā aug viņa dēls. Šī divējādā dzīve prasa ne tikai disciplīnu, bet arī īpašu pieeju ģimenes attiecībām, lai bērns justos drošībā un saprastu tēva prombūtnes iemeslus.
Kārlis neslēpj, ka godīgums ir viņa galvenais audzināšanas princips. Katru rītu, dodoties uz darbu, viņš savam dēlam sniedz ļoti precīzu informāciju par to, kur tieši viņš atradīsies – Briselē vai Strasbūrā. Šāda pieeja nav nejauša; viņš uzskata, ka bērnam ir jāsaprot tēva pienākumu nopietnība, pat ja viņš vēl ir mazs. Tā nav vienkārša atvadīšanās, bet gan rituāls, kas palīdz dēlam veidot izpratni par pasauli un tēva lomu tajā. Būmeisters atzīst, ka, lai gan attālums starp pilsētām ir ievērojams un darba slodze ir milzīga, saikne ar bērnu ir tas, kas viņam dod spēku turpināt.
Tēva un dēla attiecības, pēc Kārļa domām, nav mērāmas stundās, ko viņi pavada kopā, bet gan tajā kvalitātē, kāda piemīt katram kopā nodzīvotajam mirklim. Viņš cenšas katru brīdi, kad ir atpakaļ Latvijā, veltīt nedalītu uzmanību atvasei, iesaistoties ikdienas gaitās un rotaļās. Šīs ģimenes vērtības viņam ir svētas, un viņš neļauj darba pienākumiem izdzēst to patieso, sirsnīgo saikni, kas valda starp viņu un dēlu.
Daudzi varētu uzskatīt, ka šāds dzīvesveids ir nogurdinošs, tomēr Kārlis to redz kā iespēju būt par paraugu. Viņš māca dēlam, ka atbildība un mērķtiecība ir svarīgas īpašības, kuras jāsaglabā jebkuros apstākļos. Pat tad, kad viņš atrodas tūkstošiem kilometru attālumā, viņš ir klātesošs dēla ikdienā caur saviem stāstiem un godīgu komunikāciju. Būmeisters apzinās, ka bērnība paskrien ļoti ātri, tāpēc viņš iegulda maksimālu piepūli, lai katrs atkalredzēšanās brīdis būtu piepildīts ar prieku un atklātību. Šī atklātā pieeja audzināšanai palīdz dēlam justies iesaistītam tēva lielajā piedzīvojumā, kas saucas darbs, un tādejādi tiek mazinātas jebkādas skumjas, ko varētu radīt šķiršanās.
