Latvijas teātra un televīzijas ekrānu zvaigzne Andris Bulis, kura publiskais tēls gadiem ilgi šķita teju nevainojams, beidzot ir nonācis krustugunīs, kas liek citādā gaismā uzlūkot viņa privāto dzīvi. Atklātībā nākuši skandalozi fakti par aktiera sarežģīto mīlas trīsstūri, kurā viņš prasmīgi, bet emocionāli postoši balansējis veselus trīs gadus. Šis nav stāsts par īsu dēku, bet gan par paralēlu realitāti, kurā aktieris mēģināja apvienot laulības dzīvi ar sievu Ilzi un kaislīgu romānu ar citu sievieti — sabiedrības dāmu Lieni Skulmi.
Trīs gadi ir ilgs laiks, lai uzturētu dubultu dzīvi, taču Bulim tas izdevās, radot ilūziju par stabilitāti abās pusēs. Kamēr mājās viņu gaidīja sieva un ģimenes pavards, sirds un brīvie brīži piederēja Lienei. Šī situācija nebija vienkārša izklaide; tās bija pilnasinīgas attiecības ar saviem kāpumiem, kritumiem un solījumiem, kas beigās izrādījās trausli kā stikls. Aktieris burtiski plosījās starp divām pasaulēm, nespējot pieņemt galīgo lēmumu un pielikt punktu ne vienai, ne otrai savienībai.
Lienes Skulmes atklāsmes met smagu ēnu uz aktiera godaprātu. Viņa neslēpj, ka šajā laikā piedzīvots viss emociju spektrs — no neprātīgas laimes līdz dziļam izmisumam, saprotot, ka mīļotais vīrietis nespēj pamest savu oficiālo ģimeni. Šī slepenā savienība nebija nekāds noslēpums šaurākam paziņu lokam, taču plašākai sabiedrībai Bulis joprojām centās demonstrēt paraugvīra tēlu. Melu tīkls kļuva arvien blīvāks, līdz emociju spriedze sasniedza kulmināciju, kurā vairs nebija iespējams klusēt.
Interesanti, ka pat brīžos, kad krīze kļuva acīmredzama, Andris Bulis turpināja meklēt ceļus, kā saglabāt abus statusus. Viņa rīcība liecina par dziļām iekšējām pretrunām un bailēm zaudēt komfortu, ko sniedz laulība, vienlaikus neatsakoties no kaisles, ko dāvāja Liene. Šī trīs gadus ilgā drāma beidzās ar publisku grēksūdzi un salauztām sirdīm, atstājot neizdzēšamas pēdas visu iesaistīto dzīvēs. Tagad, kad priekškars ir krities, skatītājiem nākas vērtēt nevis Buļa aktierspēli uz skatuves, bet gan viņa visgrūtāko lomu paša dzīves drāmā, kurā laimīgu beigu, šķiet, nav nevienam.
