Mūziķis Lauris Reiniks, kurš gadiem ilgi priecē klausītājus ar saviem hitiem, šajās brīvdienās piedzīvoja negaidītu emociju uzliesmojumu. Mākslinieks, kura radošā darbība ir cieši saistīta ar nevainojamu latviešu valodas lietojumu, nespēja klusēt pēc tam, kad kārtējo reizi saskārās ar kādu ļoti specifisku un viņam sāpīgu parādību. Runa ir par viņa pašu populārāko kompozīciju “Es skrienu”, kas joprojām ir neatņemama ballīšu un svinību sastāvdaļa visā Latvijā. Tomēr tieši šīs dziesmas panākumi ir radījuši situāciju, kas mūziķim liek burtiski saķert galvu.
Lauris savos sociālajos tīklos ir publicējis asu un emocionālu vēstījumu, kurā norāda uz kļūdu, kas viņu vajā jau kopš dziesmas izdošanas brīža. Izrādās, ka liela daļa klausītāju un pat kaislīgākie fani dziesmas piedziedājumā vārdu “skrienu” izrunā pilnīgi nepareizi. Mūziķis uzsver, ka viņa izpildījumā šis vārds skan ar lauzto intonāciju, kas ir dabiski latviešu valodai, taču pūlis un ballīšu apmeklētāji visbiežāk izvēlas “stiepto” variantu, kas pilnībā maina dziesmas enerģētiku un valodniecisko precizitāti.
Šis nav tikai parasts komentārs, tas ir sauciens pēc cieņas pret valodu un mākslinieka darbu. Lauris Reiniks atzīst, ka katru reizi, kad viņš dzird nepareizo versiju, viņa iekšējā pasaule nedaudz sašūpojas. Viņš skaidro, ka dziesma “Es skrienu” ir kļuvusi par sava veida fenomenu, taču šis fenomens ir atnesis līdzi arī šo “nepareizo tradīciju”. Mākslinieks neslēpj, ka viņam ir grūti noskatīties, kā viņa rūpīgi slīpētais darbs tiek interpretēts tik paviršā veidā.
Sociālo tīklu ierakstā mūziķis ir tiešs un pat nedaudz sarkastisks, aicinot cilvēkus beidzot ieklausīties oriģinālā. Viņš vēlreiz un vēlreiz uzsver starpību starp to, kā vārds skan ierakstā, un to, kā tas tiek “izkropļots” koru vai vienkāršu klausītāju izpildījumā. Atmosfēra ap šo paziņojumu ir nokaitēta, jo daudzi fani pat nebija aizdomājušies, ka tik maza nianse var izraisīt tik lielu mākslinieka neapmierinātību. Reiniks skaidri liek saprast: viņš nevēlas dzirdēt šo nepareizo izrunu ne koncertos, ne privātos pasākumos. Tas ir principa jautājums, kas skar viņa profesionālo godu un mīlestību pret pareizu izrunu. Šis gadījums kalpo kā atgādinājums, ka pat aiz visvieglākajām popdziesmām stāv autors, kuram rūp katra zilbe un katra skaņa.
